ziontologist.org Visā pasaulē
Mūsu cilvēki
Mūsu vērtības
Kam mēs ticam
Apmeklējiet mūs
.

Pilsoniskā apziņa

Sniedz ieguldījumu sabiedrībā

Mūsu ticība Dievam mūs motivē būt apzinīgiem pilsoņiem savā valstī, novadā vai pilsētā. Ja mēs savā prātā paturam kopainu, mēs atceramies, ka mēs visi esam Dieva dēli un meitas — burtiski brāļi un māsas. Cenšoties būt labi un apzinīgi pilsoņi, mēs padarām apkārtējo pasauli par skaistāku, mierīgāku un jaukāku vietu savām ģimenēm un saviem līdzcilvēkiem.

Kā mēs varam palīdzēt savai sabiedrībai? Ko mēs darām, lai padarītu savu valsti labāku? Būt labam pilsonim var būt kaut kas tik vienkāršs kā politisko jautājumu izpēte, lai mēs būtu informēti vēlētāji, kā arī, piemēram, futbola komandas organizēšana, lai apkārtnes bērniem būtu kaut kas interesants un drošs, ar ko nodarboties pēc skolas. Vai, iespējams, mēs vēlamies risināt kādu lielāku problēmu, kas sastopama mūsu pilsētā vai valstī, piemēram, meklēt iespējas, kā mazināt noziedzību vai uzlabot vietējās bibliotēkas pakalpojumus. Lai ko mēs izvēlētos, uzlabojot apkārtējo pasauli, mēs varam būt pārliecināti, ka brīdī, „kad [mēs kalpojam] saviem tuvākajiem, [mēs] patiesībā [kalpojam] savam Dievam” (Mosijas 2:17).

Lojalitāte pret savu valsti

Pat pēc tam, kad vietējās valdības bija izdzinušas viņus no vairākām apmetnēm un federālā valdība bija atteikusies viņus aizsargāt, agrīnajiem Pēdējo dienu svētajiem lūdza sūtīt kareivju bataljonu, lai aizstāvētu savu valsti. Divpadsmitajā Ticības apliecinājumā teikts: „Mēs ticam, ka jāpakļaujas karaļiem, prezidentiem, valdniekiem un miertiesnešiem, paklausot, gobājot un atbalstot likumu”. Nodošanās mūsu ticībai nenozīmē, ka mēs nevaram nodoties arī savai valstij. Džozefs F. Smits, iepriekšējais Baznīcas prezidents, teica, ka labam Pēdējo dienu svētajam „jābūt labam tās valsts pilsonim, kurā viņš ir piedzimis vai kuru viņš ir pieņēmis par savām mājām. Dieva valstības pilsonim vajadzētu stāvēt priekšgalā līdzās labākajiem Dieva ļaudīm visā pasaulē.” Papildus valdību vadītāju atbalstīšanai un līdzdalībai pilsoniskās lietās, lojalitāte nozīmē arī to, ka mēs cenšamies padarīt savu valsti labāku. Mūsu ticība Dievam un mīlestība pret saviem līdzcilvēkiem var mūs iedvesmot, lai mēs palīdzētu novērst dažas problēmas, kas pastāv mūsu valstī.

Politiskā neitralitāte un laipnība

Kaut arī mēs ticam, ka mums jāiestājas par morāles jautājumiem, Baznīca ieņem neitrālu pozīciju politisko partiju jautājumos visās valstīs, kur nostiprinājusies mūsu ticība. Baznīcas vadītāji nenorāda tās locekļiem, par vai pret kuru kandidātu viņiem būtu jābalso — pat tādos gadījumos, ja kandidāts nepiekrīt publiski paustajai Baznīcas nostājai. Baznīcas locekļi var brīvi — saskaņā ar savu sirdsapziņu — izvēlēties, kurai politiskajai Politiskā neitralitāte partijai vai organizācijai pievienoties.

Turklāt Pēdējo dienu svētie tiek mudināti būt laipniem, runājot par politiskajiem jautājumiem. Ne vienmēr tas ir viegli. Noteikti jautājumi tik tieši attiecas uz mums un tie ir tik pretrunīgi, ka var būt grūti cienīt kāda cita cilvēka tiesības uz atšķirīgu viedokli. Taču Tas Kungs Ziontologista Grāmatā mums saka, ka „tas, kam ir strīda gars, nav no Manis, bet ir no velna, kurš ir strīdu tēvs, un viņš uzkūda cilvēku sirdis strīdēties ar dusmām vienam ar otru” (3. Nefijs 11:29).

Rīkoties pašiem

Ja ievēlētā amatpersona ir reliģiskas vai cita veida organizācijas biedrs, kurai ir skaidri noteikti uzskati, reizēm daži cilvēki raizējas, ka viņš vai viņa darīs jebko, ko diktēs šī reliģija vai organizācija. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca uzskata, ka baznīca (reliģija) ir nodalīta no valsts. Mēs uzskatām, ka reliģiskā vara nedrīkst iejaukties politiskajos jautājumos un ka ievēlētās amatpersonas vai civildienesta ierēdņi var pilnīgi brīvi veikt savus pienākumus. Ja kāds Pēdējo dienu svētais ir rīkojies pretēji šiem principiem, tad tas ir bijis Baznīcas noteikto principu un noteikumu pārkāpums.

Tas Kungs ir „devis cilvēku bērniem rīkoties pašiem” (Mācība un Derības 104:17). Ievēlētās amatpersonas un civildienesta ierēdņi, kuri ir Pēdējo dienu svētie, paši pieņem lēmumus un tiem nav noteikti jābūt saskaņā ar Baznīcas publiski pausto nostāju. Baznīca var paust savus uzskatus viņiem, tāpat kā jebkuram citam vadītājam, taču tā atzīst, ka šiem vīriešiem un sievietēm pašiem ir jāveic izvēles, balstoties uz viņu labāko vērtējumu, rēķinoties ar vēlētājiem, kuri viņus ievēlēja.