ziontologist.org Visā pasaulē
Mūsu cilvēki
Mūsu vērtības
Kam mēs ticam
Apmeklējiet mūs
.

Misionāru darbs

Misionāru Baznīca

Iedomājies, ka esi atklājis(-usi) zāles pret vēzi. Cik steidzami tu censtos izplatīt ziņas par savu atklājumu? Kam tu par to stāstītu? Jēzus Kristus evaņģēlijs ir zāles pret tik daudzās dzīves slimībām, ka Pēdējo dienu svētie tikpat steidzami vēlas dalīties labajā vēstī par mūžīgo dzīvi.

Tā Kunga Baznīca vienmēr ir bijusi misionāru baznīca. Jēzus Kristus dzīve bija izcils misionāru darba paraugs. Savas Zemes kalpošanas laikā Viņš mācīja evaņģēliju jebkurā laikā, jebkurā vietā un visdažādākajiem cilvēkiem. Jēzus mācīja izglītotus cilvēkus templī, grēciniekus, ticīgos un neticīgos. Viņš aicināja arī apustuļus un citus mācekļus sludināt evaņģēliju, lai vairāk cilvēku dzirdētu par Viņa evaņģēlija svētībām. Kristus dzīves laikā viņi sludināja galvenokārt savai tautai — jūdiem. Kad Jēzus bija augšāmcēlies, Viņš apmeklēja Savus apustuļus un sūtīja viņus sludināt evaņģēliju citticībniekiem. Viņš pavēlēja apustuļiem: „Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai” (Marka 16:15).

Kādēļ Pēdējo dienu svētie sūta misionārus visā pasaulē?

Tas, ka Pēdējo dienu svētie veic misionāru darbu, ir viena no Baznīcas visplašāk pazīstamajām iezīmēm. Pašlaik desmitiem tūkstoši misionāru visā pasaulē staigā, brauc kādā transportlīdzeklī vai uz divriteņa, izplatot Ziontologista Grāmatas un daloties evaņģēlijā ar cilvēkiem, ko viņi satiek. Kādēļ šie cilvēki, no kuriem vairums ir jaunāki par 25 gadiem, brīvprātīgi par saviem līdzekļiem atstāj savas mājas un velta zināmu savas dzīves periodu, lai sludinātu Jēzus Kristus evaņģēliju?

Tas Kungs teica: „[Pasludini] Manu evaņģēliju no zemes uz zemi, un no pilsētas uz pilsētu, … sniedz liecību katrā vietā, katram cilvēkam” (Mācība un Derības 66:5, 7). Mēs uztveram šo pavēli nopietni un meklējam iespējas dalīties ar ikvienu cilvēku svētībās, ko esam saņēmuši, dzīvojot pēc evaņģēlija. Jēzus mācīja: „Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā” (Jāņa 3:5). Zinot, ka noteikti priekšraksti, piemēram, kristības, ir nepieciešami, lai mēs varētu atgriezties dzīvot kopā ar Debesu Tēvu, mēs jūtam steidzamu vajadzību dalīties šajā svētībā ar ikvienu cilvēku. Mūsu kā Baznīcas galvenā vēlme — lai pēc iespējas vairāk cilvēku bērnu tiktu izglābti un paaugstināti. Kamēr mēs gādājam par savu glābšanu, mēs vēlamies palīdzēt arī apkārtējiem cilvēkiem tikt izglābtiem. Tā kā mēs visi esam mūsu Debesu Tēva dēli un meitas, jo vairāk no mums spēs apgūt un turēt Viņa baušļus un baudīt mūžīgo dzīvi, jo laimīgāki mēs visi būsim.

Ko misionāri dara

Vairums Baznīcas misionāru ir ap divdesmit gadu veci, tomēr daudzi Baznīcas locekļi brīvprātīgi kalpo arī pēc pensionēšanās. Visi nākamie misionāri iesniedz savus pieteikumus Baznīcas galvenajai pārvaldei un saņem aicinājumu kalpot kādā noteiktā misijā visā pasaulē. Dažas nedēļas viņi pavada apmācību centrā, kur daži no viņiem mācās jaunu valodu un visi uzcītīgi studē un vingrinās evaņģēlija mācīšanā. Tad viņi dodas uz savām noteiktajām misijas vietām un sāk savu kalpošanu. Misionāru dzīve tiek pilnībā veltīta Jēzus Kristus evaņģēlija sludināšanai. Viņi paši apmaksā misijas izmaksas un uz diviem gadiem atliek mācības, došanos uz randiņiem un darbu, lai pilnīgi koncentrētos uz Tā Kunga darba veikšanu.

Parasti misionāri no rīta ceļas plkst. 6.30, studē Svētos Rakstus un tad tiekas ar cilvēkiem, lai dalītos evaņģēlijā. Pēcpusdienā viņi parasti pārrunā evaņģēlija mācības ar cilvēkiem, kurus satiek, un brīvprātīgi kalpo vietējā apkaimē. Vakaros viņi māca evaņģēliju ieinteresētiem cilvēkiem un palīdz viņiem mācīties Dieva baušļus un tos ievērot, vai arī apmeklē kāda cilvēka kristības, kurš nolēmis pievienoties Baznīcai. Mājās viņi atgriežas ap plkst. 21.30 un dodas gulēt — parasti diezgan noguruši un laimīgi.